virtenis1
virtenis apvidvārds
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.
- Un viņa tagad skatās harmoniskajā virtenī, kurā sieviešu gaišie augumi vizmo kā saules pārslas viļņu metos, uz viņas lūpām atgriežas viņa senā vakara skumjais smaids un acīs uzzied aizmirstie sapņi.”
- Sīpolu , sēņu virtenis
- Kreļļu , pērļu virtenis
- Visam šim notikumu virtenim, sākot ar Stefana nāvi līdz pat Damaskas notikumiem un Pāvila pievēršanos Kristum, pirmajā brīdī, šķiet, nav nekāda loģiska pamatojuma.