virsmestrs
virsmestrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virsmestrs | virsmestri |
| Ģen. | virsmestra | virsmestru |
| Dat. | virsmestram | virsmestriem |
| Akuz. | virsmestru | virsmestrus |
| Lok. | virsmestrā | virsmestros |
Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 15. gadsimta trīsdesmitajos gados domstarpības starp Vācijas mestru un virsmestru noveda pie atklāta konflikta.
- Neskatoties uz savu personības šarmu, virsmestrs tomēr noteikti nedevās uz kūriju bez dāvanām.
- Pamatojoties uz pāvesta uzdevumu, Fromholds vērsās pie Vācu ordeņa virsmestra Vinriha no Kniprodes.
- 1366. gadā pāvests Urbāns V uzdeva Vācu ordeņa virsmestram un Livonijas ordeņa mestram izlīgt ar arhibīskapu Fromholdu.
- 1252. gada 18. oktobrī Kurzemes bīskaps un ordeņa virsmestra vietnieks vienojas par 11 katoļu baznīcu celtniecību iekarotajā Kursā.