virpuļot
virpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virpuļoju | virpuļojam | virpuļoju | virpuļojām | virpuļošu | virpuļosim |
| 2. pers. | virpuļo | virpuļojat | virpuļoji | virpuļojāt | virpuļosi | virpuļosiet, virpuļosit |
| 3. pers. | virpuļo | virpuļoja | virpuļos | |||
Pavēles izteiksme: virpuļo (vsk. 2. pers.), virpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virpuļojot (tag.), virpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāvirpuļo
1.Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
1.2.Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
1.3.Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
2.pārnestā nozīmē Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
2.1.Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
2.2.pārnestā nozīmē Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
2.3.pārnestā nozīmē Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vieta, kur mantas virpuļo, līdz atrod, kur nosēsties.
- Tie atdzīvojas pie mazākās vēja pūsmas un virpuļojot rada gaismaszaķu diskotēku.
- Kļuvis aukstāks, līņā, uzpūšot vējam, lejup virpuļo lapas.
- Viņš izslējās Ullas priekšā kā statuja uz pjedestāla un aicināja virpuļot.
- Es uztveru mazas, kustīgas lietas un virpuļoju pretim peldošam puteklītim.