virpuļot
Lietojuma biežums :
virpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
1.2.Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
1.3.Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
2.pārnestā nozīmē Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
2.1.Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
2.2.pārnestā nozīmē Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
2.3.pārnestā nozīmē Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri