virpotājs1
virpotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | virpotājs | virpotāji |
Ģen. | virpotāja | virpotāju |
Dat. | virpotājam | virpotājiem |
Akuz. | virpotāju | virpotājus |
Lok. | virpotājā | virpotājos |
virpotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | virpotāja | virpotājas |
Ģen. | virpotājas | virpotāju |
Dat. | virpotājai | virpotājām |
Akuz. | virpotāju | virpotājas |
Lok. | virpotājā | virpotājās |
1.Darītājs → virpot.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecākie virpotāji meistarību jau nerādīja, pašai bija jāizmāna visa gudrība.
- Aigars Olainē izmācījās par virpotāju, darba gaitas sāka Daugavpilī. «
- Galdniekos netiku, bet man piedāvāja mācīties par virpotāju, piekritu.
- Guntas tēvs Linards Stirna padomju laikā bija virpotājs un talantīgs racionalizators,
- Vasaras laikā virpotāji vairojas galvenokārt partenoģenētiski ( Tauriņš & Ozols, 1957)