virpināt
virpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virpinu | virpinām | virpināju | virpinājām | virpināšu | virpināsim |
| 2. pers. | virpini | virpināt | virpināji | virpinājāt | virpināsi | virpināsiet, virpināsit |
| 3. pers. | virpina | virpināja | virpinās | |||
Pavēles izteiksme: virpini (vsk. 2. pers.), virpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virpinot (tag.), virpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virpinātu
Vajadzības izteiksme: jāvirpina
1.Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
2.1.Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāpiebilst, ka oriģinālais virpināmais gan atšķiras no šobrīd populārā spinera.
- Pēc vairākām minūtēm atvilka nazi un sāka to kā spēlēdamies virpināt.
- Crazy, viņi man saka un virpina rādītājpirkstu pie deniņiem. "
- Vakaros līdz spēku izsīkumam virpinājām atmiņā visu dienā redzēto un aptverto.
- Sēdi tikai un ar kājas pirkstu virpini simtniekus vai peldies zeltā.