virknēt | Tēzaurs

virknēt

virknēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).

2.Vērt, saistīt virknē (2).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri