vilties
Lietojuma biežums :
vilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vilšanās.
2.Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
Stabili vārdu savienojumiJa neviļos.
2.1.Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri