vilties
vilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | viļos | viļamies | vīlos | vīlāmies | vilšos | vilsimies |
| 2. pers. | vilies | viļaties | vīlies | vīlāties | vilsies | vilsieties, vilsities |
| 3. pers. | viļas | vīlās | vilsies | |||
Pavēles izteiksme: vilies (vsk. 2. pers.), vilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: viļoties (tag.), vilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: viltos
Vajadzības izteiksme: jāviļas
1.Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vilšanās.
2.Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
Stabili vārdu savienojumiJa neviļos.
- Ja neviļos kolokācija — saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu
2.1.Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik vīlies viņš bija, kad atbildēju, ka zinu gan!
- Un ziniet – nav bijusi tāda nedēļa, kad būtu vīlies...
- Brauciens bijis spontāns, un krāšņie iespaidi viņai nav likuši vilties.
- Rikardiona priekšstats par šovu bija sagruvis, un viņš jutās vīlies.
- Cenšos nelikt nevienam vilties, jo esmu atbildīga par savu auditoriju.