vilkatis
vilkatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vilkatis | vilkaši |
Ģen. | vilkaša | vilkašu |
Dat. | vilkatim | vilkašiem |
Akuz. | vilkati | vilkašus |
Lok. | vilkatī | vilkašos |
vilkata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vilkata | vilkatas |
Ģen. | vilkatas | vilkatu |
Dat. | vilkatai | vilkatām |
Akuz. | vilkatu | vilkatas |
Lok. | vilkatā | vilkatās |
vilkate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vilkate | vilkates |
Ģen. | vilkates | vilkašu |
Dat. | vilkatei | vilkatēm |
Akuz. | vilkati | vilkates |
Lok. | vilkatē | vilkatēs |
Avoti: LLVV, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tolaik Etāna patiesi bija vilkatis, kā es te dzīvs stāvu!
- Es esmu atklājis, ka ķeltu mitoloģijā ir vilkatim pārsteidzoši līdzīgs tēls.
- Dzelkstīgas dzintarainas acis miegdams, uz Noa līdzjūtīgi noskatījās vilkatis.
- Vilkatis un lietuvēns varot piebaidīt puisēnu, bet sikspārnis vai sumpurnis – meitenīti.
- Varbūt viņa šonakt bija vilkatis.