vilkakūla
vilkakūla sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilkakūla | vilkakūlas |
| Ģen. | vilkakūlas | vilkakūlu |
| Dat. | vilkakūlai | vilkakūlām |
| Akuz. | vilkakūlu | vilkakūlas |
| Lok. | vilkakūlā | vilkakūlās |
formā: daudzskaitlis Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
Stabili vārdu savienojumiStāvā vilkakūla.
- Stāvā vilkakūla taksons — vilkakūlas suga ("Nardus stricta")
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesus te sagaidīs vilkkūlīši, jo stāvā vilkakūla šogad ir Latvijas gada augs.
- 3.22. Vilkakūlas zālāji ( tukšaiņu zālāji)
- Mēreni mitrās vietās parastā smilga un stāvā vilkakūla.
- Bez sila virša šeit sastopamas šādas sugas: ļoti sausās vietās lodvārpu grīslis, sīkziedu žibulītis, sīkkrūmu sabiedrībās brūklene, parastā mellene, melnā vistene; sausās vietās ar lielāku lakstaugu īpatsvaru aitu auzene, stāvā vilkakūla, liektā sariņsmilga.
- 2.8. vilkakūlas zālāji ( tukšaiņu zālāji) ( 6230*);