vilkāda
vilkāda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilkāda | vilkādas |
| Ģen. | vilkādas | vilkādu |
| Dat. | vilkādai | vilkādām |
| Akuz. | vilkādu | vilkādas |
| Lok. | vilkādā | vilkādās |
Vilka āda (parasti kažokāda).
Stabili vārdu savienojumiKā vilkāda.
- Kā vilkāda apvidvārds — saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik patīkami dzejot, guļot uz vilkādas.
- Lielas dzintara kaklarotas, rupjas struktūras vilnas audumi, vilkādas kažoki, cepures no oposuma ādas.
- Viņš bija uzmetis plecos vienu no būdā atrastajām ādām, drusku padilušu, bet vēl pietiekami siltu vilkādas apmetni.
- Uzsviedusi plecos vilkādas apmetni, Kaija teciņiem vien dodas uz vietu, kur vēl nesen stāvēja zāļu un dzimšanas nams.
- Tajos īsajos brīžos, kad starp mākoņiem atspīdēja mēness, uz brīdi sudrabaini ievizējās nojumē izkārtās vilkādas.