vikonts
vikonts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vikonts | vikonti |
| Ģen. | vikonta | vikontu |
| Dat. | vikontam | vikontiem |
| Akuz. | vikontu | vikontus |
| Lok. | vikontā | vikontos |
1.Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") – zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
2.vēsturisks Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
Avoti: LLVV, VtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzlicis to galvā, vikonts izskatījās vēl lielāks un briesmīgāks.
- Desu rindas pašķīrās, un brīvajā laukumā izspraucās siera desu vikonts Brinzons.
- Radziņš nokāpa no zirga, un atplaukušais vikonts viņu cieši apskāva.
- Viņš ar šausmām domāja, ka atkal būs jāstājas vikontam pretī.
- Viens bija skaidrs: galvu vikontam Brinzonam raut nost nedrīkst!