vikings
vikings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vikings | vikingi |
| Ģen. | vikinga | vikingu |
| Dat. | vikingam | vikingiem |
| Akuz. | vikingu | vikingus |
| Lok. | vikingā | vikingos |
Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
Stabili vārdu savienojumiVikingu kuģi. Vikingu laiki.
- Vikingu kuģi — vikingu laiku airu un burukuģi; vaļēji kuģi ar vienu taisnu buru un stūres airi pakaļgalā
- Vikingu laiki — laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
Avoti: LLVV, LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Vikingu ielā 2, saglabāšanu valsts īpašumā
- Annas baznīcas, kur jau atradusies " Līvu Vikinga" automašīna.
- Trešais stiprākais ir zviedrs Vikings Hadestrands un ceturtais kanādietis Lui Rikards.
- Portāls : Liene Skulme Tenerifē, uz Vikingu kuģīša kļūst agresīva.
- Kuģis nogrima Roskildes fjordā, aizstāvot Dānijas piekrasti no norvēģu vikingiem.