vikārs
vikārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vikārs | vikāri |
| Ģen. | vikāra | vikāru |
| Dat. | vikāram | vikāriem |
| Akuz. | vikāru | vikārus |
| Lok. | vikārā | vikāros |
1.Pareizticīgo baznīcā – bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
2.Katoļu baznīcā – bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
3.Protestantismā – mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir kā Kristus vietnieks, kā Kristus vikārs uz zemes.
- 1510. gadā ordeņa vikāra Johana fon Štaupica uzdevumā Luters apmeklēja Romu.
- No 1904. līdz 1911. gadam ir Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs.
- Tagad tur, kur vienmēr dzīvojis vikārs, bija skolotāju istaba.
- Saruna ar Latvijas katoļu Baznīcas Starpdiecēžu tiesas vikāru Juri Jalinski: