vijeklis
vijeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vijeklis | vijekļi |
| Ģen. | vijekļa | vijekļu |
| Dat. | vijeklim | vijekļiem |
| Akuz. | vijekli | vijekļus |
| Lok. | vijeklī | vijekļos |
1.Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
2.Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
3.apvidvārds Pīšanai (vīšanai) sagatavots materiāls.
Avoti: LLVV, ME