vijīgums
vijīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vijīgums | vijīgumi |
| Ģen. | vijīguma | vijīgumu |
| Dat. | vijīgumam | vijīgumiem |
| Akuz. | vijīgumu | vijīgumus |
| Lok. | vijīgumā | vijīgumos |
1.Vispārināta īpašība → vijīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vijīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → vijīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → vijīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds maigums, vijīgums, ļoti skaista iejušanās Rozentāla gleznas pasaulē.
- Diemžēl šajā gadījumā iztrūks tā vijīguma un patīkamā konsistence."
- Zīds ir noslēpums, pārsteigums, vijīgums un arī skūpsts.
- Arī žiguļa stingie locekļi, liekas, iegūst tādu kā gaceļainu vijīgumu.
- Tie man sevišķi patika ar savu vijīgumu un lokano, liego melodiku.”