vieskapteinis
vieskapteinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vieskapteinis | vieskapteiņi |
| Ģen. | vieskapteiņa | vieskapteiņu |
| Dat. | vieskapteinim | vieskapteiņiem |
| Akuz. | vieskapteini | vieskapteiņus |
| Lok. | vieskapteinī | vieskapteiņos |
No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.