vieplis
vieplis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vieplis | viepļi |
| Ģen. | viepļa | viepļu |
| Dat. | vieplim | viepļiem |
| Akuz. | viepli | viepļus |
| Lok. | vieplī | viepļos |
1.Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; arī maska1.
2.Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase.
Avoti: LLVV, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk Mārtiņbērni maskojas par gariem, viepļiem, vecīšiem, lietām.
- es tagad nedrīkstu rādīt viņai citu seju, kā vien šo ļauno viepli
- Viņu ironiskie viepļi un vēl bezkaunīgais jautājums lika mainīt atbildi.
- Kaut kādi tārpi, ģeķi, truleņi, viepļi uz māla kājām.
- Pusplikais, saverkšķījis ģīmi zvērīgā vieplī, piegrūda durkli krievam pie deguna.