vienskaitlis
vienskaitlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienskaitlis | vienskaitļi |
| Ģen. | vienskaitļa | vienskaitļu |
| Dat. | vienskaitlim | vienskaitļiem |
| Akuz. | vienskaitli | vienskaitļus |
| Lok. | vienskaitlī | vienskaitļos |
sing. saīsinājums
vsk. saīsinājums
Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml. (lat. "singularis").
Avoti: LLVV, KV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienskaitļa lietojums nedaudz maina uzrunas semantiku, tā iegūst negatīvāku nokrāsu.
- Man personīgi patīk tas vienskaitlis, bet nu tas nebūtu tik būtiski.
- Senpersiešu valodā pastāv vienskaitlis, daudzskaitlis un dažas divskaitļa formas.
- Asnātes šejatnes brīdim ir īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa pirmās personas forma.
- Pabāzās žokejnīca un uzsauca vienskaitlī: " Kāp iekšā!"