viensētniecisks
viensētniecisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | viensētniecisks | viensētnieciski |
| Ģen. | viensētnieciska | viensētniecisku |
| Dat. | viensētnieciskam | viensētnieciskiem |
| Akuz. | viensētniecisku | viensētnieciskus |
| Lok. | viensētnieciskā | viensētnieciskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| viensētnieciska | viensētnieciskas |
| viensētnieciskas | viensētniecisku |
| viensētnieciskai | viensētnieciskām |
| viensētniecisku | viensētnieciskas |
| viensētnieciskā | viensētnieciskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | viensētnieciskais | viensētnieciskie |
| Ģen. | viensētnieciskā | viensētniecisko |
| Dat. | viensētnieciskajam | viensētnieciskajiem |
| Akuz. | viensētniecisko | viensētnieciskos |
| Lok. | viensētnieciskajā | viensētnieciskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| viensētnieciskā | viensētnieciskās |
| viensētnieciskās | viensētniecisko |
| viensētnieciskajai | viensētnieciskajām |
| viensētniecisko | viensētnieciskās |
| viensētnieciskajā | viensētnieciskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
viensētnieciski apstākļa vārds
Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam; tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā laikam ir tā zemnieciski viensētnieciskā, latviskā domāšana, kas apbrīnojamā kārtā, neraugot visu manu senču raibo izcelsmi, visbeidzot ir pielipusi arī mūsu ģimenei.
- Šā vai tā, noteiktiem soļiem virzāmies uz viensētniecisko apvidu, kuru rotā kolektīviskais Koksnes ķīmijas institūts, kura ārsienas radīja un rada joprojām izcilu atbalsi ( acīmredzot šeit ir cittautietes nimfas Eho nedeklarēta adrese).
- Nu jau viņsaulē mītošais akadēmiķis Jānis Stradiņš īsi pirms savas aiziešanas mūžībā pabeidza savu enciklopēdisko rakstu krājumu “ Latvija un latvieši” un pēc tā iznākšanas plašsaziņas līdzekļiem teica, – viņš ir pārliecināts, ka latviešu tautu uz priekšu virzīs gadu desmitos iemiesotas lietas: kārtības izjūta, vēlme ap sevi radīt mieru un stabilitāti, savukārt vidējo latvieti akadēmiķis raksturoja kā cilvēku ar viensētnieciskām iezīmēm, individuālistu, mērenu, mazliet skaudīgu, dažreiz skopu, bet tajā pašā laikā arī dāsnu.
- Viņi agri vai vēlu sāk pārmest mums viensētniecisku domāšanu.
- Tā ir manipulācija, jo gudra un nebūt viensētnieciska ir tā tauta, kas uzklausa savus talantīgos aktierus, māksliniekus, zinātniekus, ārstus ( praktizējošos!)