vienkāršruna
vienkāršruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienkāršruna | vienkāršrunas |
| Ģen. | vienkāršrunas | vienkāršrunu |
| Dat. | vienkāršrunai | vienkāršrunām |
| Akuz. | vienkāršrunu | vienkāršrunas |
| Lok. | vienkāršrunā | vienkāršrunās |
vienk. saīsinājums; joma: valodniecība
Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
Stabili vārdu savienojumiVienkāršrunas vārds.
- Vienkāršrunas vārds vārdkoptermins — vārds, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu tam tiek meklēts jauns ērti lietojams vienkāršrunas vārds.
- Proti tie, kurus Latvijā vienkāršrunā dēvē par bomžiem.
- Lo ihpat lī - ebreju valodā vienkāršrunas idioma ar nozīmi “ man vienalga”.
- *tezaurs.lv / vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa/ Laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks.
- tas jau ir par daudz un neiederas visa teksta vienkāršrunā, aizvainotajā un paštaisnajā citu šaustīšanā.