vienkājis
vienkājis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vienkājis | vienkāji |
Ģen. | vienkāja | vienkāju |
Dat. | vienkājim | vienkājiem |
Akuz. | vienkāji | vienkājus |
Lok. | vienkājī | vienkājos |
vienkāje sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vienkāje | vienkājes |
Ģen. | vienkājes | vienkāju |
Dat. | vienkājei | vienkājēm |
Akuz. | vienkāji | vienkājes |
Lok. | vienkājē | vienkājēs |
1.Cilvēks, kam ir viena kāja.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
Stabili vārdu savienojumiVienkāju gaļa. Vienkāju meita. Vienkāju paparde.
- Vienkāju gaļa apvidvārds — sēnes
- Vienkāju meita apvidvārds — meita, kurai nav tēva
- Vienkāju paparde apvidvārds, taksons — parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
Avoti: LLVV, ViV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienkājis ar kruķiem pēkšņi iegaudojas griezīgā balsī kā ripzāģis, un pārējie viņam pievienojas:
- Prātā nāk tikai daži, un Konrāda Vienkāja vārds izsaka visu par stāvokli, kādā viņš atgriezās.
- Bruņinieks atbildēja, ka labprātāk dzīvotu kā vienkājis, un ārsts lika sagādāt spēcīgu bruņinieku un asu cirvi.
- Pakaļ sasaukdamies lec vienkāji un vienroči plānās drēbēs, kuru smaka jau iztālim liek asinīm dzīslās apstāties, tajā jaušas mahorka, nomales būdu tvans, čuras un nāve.
- Sēnes un augi ir vienkāji, putni ir divkāji, bet četrkāji ir zīdītāji – cūkas, liellops, aitas.