viegliņš
viegliņš apvidvārds
1.Dem. → viegls.
2.Muļķītis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es saudzīgi pieturēju viņa galviņu, kad beidzot man viņu iedeva rokās, viņš bija tik viegliņš.
- Zirgs Dominiks aizvēra acis un tūdaļ sajuta, kā viss viņa augums pielīst ar brīnumainu siltumu, tas izplatījās no galvas līdz kājām, un piepeši viņš kļuva viegliņš kā balons.
- Es viegliņš, nebaidies.
- Tu tāds pārāk viegliņš.
- pēc šī telefona mans Asus Padfone šķita tik viegliņš.