viedums
viedums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viedums | viedumi |
| Ģen. | vieduma | viedumu |
| Dat. | viedumam | viedumiem |
| Akuz. | viedumu | viedumus |
| Lok. | viedumā | viedumos |
Cilvēkam piemītošu īpašību kopums – plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
PiemēriBlakus tam — trīs zelta āboli, kurus ēdot ne viens vien ķēniņš atguva redzi, jaunību un ieguva viedumu.
- Blakus tam — trīs zelta āboli, kurus ēdot ne viens vien ķēniņš atguva redzi, jaunību un ieguva viedumu.
- Tā ir dzīve — brieduma radīts viedums, kas liek apzināties savu vietu pasaulē un lietu mainīgo kārtību.
- Taču viņiem visiem piemīt kaut kāds īpatnējs viedums.
- Viņa viedums un arī ārējais izskats atbilst maniem priekšstatiem par tādu latviešu dieviņu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit