viškātājs
viškātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viškātājs | viškātāji |
| Ģen. | viškātāja | viškātāju |
| Dat. | viškātājam | viškātājiem |
| Akuz. | viškātāju | viškātājus |
| Lok. | viškātājā | viškātājos |
viškātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viškātāja | viškātājas |
| Ģen. | viškātājas | viškātāju |
| Dat. | viškātājai | viškātājām |
| Akuz. | viškātāju | viškātājas |
| Lok. | viškātājā | viškātājās |
Cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku1.
Avoti: ĒiV, ViV