viņlaiki
viņlaiki vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | viņlaiki |
| Ģen. | viņlaiku |
| Dat. | viņlaikiem |
| Akuz. | viņlaikus |
| Lok. | viņlaikos |
Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņlaikos, kad Džūlija uz savām saviesīgajām vakariņām mēdza aicināt arī Ritu, šī garā, vēl visai glītā sieviete ar madonnas seju, kaut arī krietni jau pārkāpusi pāri piecdesmit, grozījās viesu pulkā.
- Tā iemīta varbūt jau viņlaikus, un tagad tikai retais to vairs pārstaigā.
- Pārējie no viņlaikus dalībniekiem atteicās, bet tas nebija traucēklis, lai ar viņu svētību to darītu arī citā sastāvā.