viļņot | Tēzaurs

viļņot

Lietojuma biežums :

viļņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.intransitīvs Būt tādam, kur ir viļņi₁ — par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties₁.

2.intransitīvs Kustēties ar viļņiem₁ raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties₂.

2.1.Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).

2.2.Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).

2.3.pārnestā nozīmē Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).

2.4.pārnestā nozīmē Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).

3.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas₁.

4.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas₂.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri