viļņot
viļņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | viļņoju | viļņojam | viļņoju | viļņojām | viļņošu | viļņosim |
| 2. pers. | viļņo | viļņojat | viļņoji | viļņojāt | viļņosi | viļņosiet, viļņosit |
| 3. pers. | viļņo | viļņoja | viļņos | |||
Pavēles izteiksme: viļņo (vsk. 2. pers.), viļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: viļņojot (tag.), viļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: viļņotu
Vajadzības izteiksme: jāviļņo
2.intransitīvs Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties2.
2.1.Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
2.2.Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
2.3.pārnestā nozīmē Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
2.4.pārnestā nozīmē Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
3.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
4.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan viļņotās robežas, gan aktīna gredzena pārraušana bloķē kaula resorbciju.
- Mūsu priekšā aptuveni četrus metrus plata plaisa ar viļņojošu brīvu ūdeni.
- Senielejas nogāžu augšmalām piekļaujas apkārtējo fiziski ģeogrāfisko rajonu viļņotie morēnu līdzenumi.
- Tēvs šausmās iekliedzās un sāka lauzt sev ceļu cauri viļņojošiem džungļiem.
- Trešās kuce ringā līgojās, viļņodama zīdaino, garo smilškrāsas spalvu.