viļķis
viļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viļķis | viļķi |
| Ģen. | viļķa | viļķu |
| Dat. | viļķim | viļķiem |
| Akuz. | viļķi | viļķus |
| Lok. | viļķī | viļķos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Šķībā un Viļķa, kuri tev salaupīto uzsita gaisā.
- Mana ikdiena ir te: tie ir korķu viļķi.
- Augāju veido kokospalmas, korķu viļķa priedes ( pandāni), fikusi un laurlapu koki.
- Sīva smaka ieurbās degunā kā korķu viļķis, viņa krekls bija saliets ar spirtu.
- Nav gan īsti skaidrs, kādēļ šos nažus sauc par armijas nažiem, jo tajos iemontētās nagu vīlītes un korķu viļķi ar militāro disciplīnu ne visai rīmējas.