viķels
viķels vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | viķels | viķeli |
Ģen. | viķela | viķelu |
Dat. | viķelam | viķeliem |
Akuz. | viķelu | viķelus |
Lok. | viķelā | viķelos |
Putns, kas skaisti dzied.
Avoti: ME