veļi poētiska stilistiskā nokrāsa; joma: mitoloģija
velis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velis | veļi |
| Ģen. | veļa | veļu |
| Dat. | velim | veļiem |
| Akuz. | veli | veļus |
| Lok. | velī | veļos |
Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
Stabili vārdu savienojumiAiziet veļos. Veļu (arī zemliku) mēnesis.
- Aiziet veļos idioma — nomirt
- Veļu (arī zemliku) mēnesis — oktobris
- Veļu kults — seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību
- Veļu laiks joma: mitoloģija — laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus
- Veļu laiva — laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē
- Veļu māte — mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
- Veļu valstība (arī valsts) — vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi
- Vilka kauls ir mugurā; vilka kauls mugurā; veļa kauls ir mugurā; veļa kauls mugurā sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
Avoti: LLVV, LDG, MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nuja, veļu laiks un mani veļi mani sauc.
- Tādēļ, ka paši veļi nāca palīgā, un tie ir tūkstoši un tūkstoši.
- KAS IR VEĻI ?
- KAS IR VEĻI?
- manliekas tie paši veļi liek man ilgoties pēc mājas meža vidū kaut kur tur - Igaunijas pierobežā, starp Valku un Alūksni.