vermuts
vermuts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vermuts | vermuti |
| Ģen. | vermuta | vermutu |
| Dat. | vermutam | vermutiem |
| Akuz. | vermutu | vermutus |
| Lok. | vermutā | vermutos |
Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs vienkārši sēdējām virtuvē, sadzērušies saldo vermutu, un klausījāmies plates.
- Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu vai aromātisko
- Mērce:sinepes, vermutu un krējumu samaisa, iemaisa uz pannas palikušajā sulā.
- Bānsens lieto tradicionālas metaforas par svaigiem destilātiem no dabiskiem dzīves vermuta krājumiem, " 1.. .
- Bet, tā kā daudzi baltvīni ir pārāk skābeni, var izmantot arī franču vermutu.