velgt
velgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | veldzu | veldzam | veldzu | veldzām | velgšu | velgsim |
| 2. pers. | veldz | veldzat | veldzi | veldzāt | velgsi | velgsiet, velgsit |
| 3. pers. | veldz | veldza | velgs | |||
Pavēles izteiksme: veldz (vsk. 2. pers.), veldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: veldzot (tag.), velgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: velgtu
Vajadzības izteiksme: jāveldz
1.Veldzēt.
2.novecojis Mazgāt, iemērkt.
Avoti: LLVV, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tahiti ir zaļzaļa sala ar dziļiem ielokiem, kur zaļums vēl sulīgāks, kur pārņem nojausma par klusām ielejām; to drūmās dzelmes glabā noslēpumu, tur nečaukst ne lapiņa un neurdz veldzoši strauti, tāda sajūta, ka tās ēnainajos stūrīšos kopš neatminamiem laikiem dzīve ritējusi pēc mūžseniem likumiem.
- Visi rijas putekl i gaida manu veldz anu
- Tavs dzēriens veldz, - tam līdzīgs nau virs zemes.
- Bet pretī Eifrats veldz, mēs vidū smejam,
- Prieca, kas dievišķi veldz.