veldzēt
Lietojuma biežums :
veldzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
1.2.intransitīvs
2.Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
2.1.Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
2.2.intransitīvs
2.3.pārnestā nozīmē Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
Stabili vārdu savienojumiNeveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi. Veldzēt sirdi. Veldzētie kaļķi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri