veldzēt
veldzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | veldzēju | veldzējam | veldzēju | veldzējām | veldzēšu | veldzēsim |
2. pers. | veldzē | veldzējat | veldzēji | veldzējāt | veldzēsi | veldzēsiet, veldzēsit |
3. pers. | veldzē | veldzēja | veldzēs |
Pavēles izteiksme: veldzē (vsk. 2. pers.), veldzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: veldzējot (tag.), veldzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: veldzētu
Vajadzības izteiksme: jāveldzē
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
1.2.intransitīvs
2.Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
2.1.Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
2.2.intransitīvs
2.3.pārnestā nozīmē Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
Stabili vārdu savienojumiNeveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi. Veldzēt sirdi. Veldzētie kaļķi.
- Neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi vārdkoptermins; joma: ķīmija — apdedzinātie kaļķi
- Veldzēt sirdi — rast mierinājumu
- Veldzētie kaļķi vārdkoptermins; joma: ķīmija — pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)2), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)2); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dārzeņu sēkliņas vagas pilda,/ Lietutiņš veldzē, saule silda.
- Izbaudot dažas karstās maija dienas, sāku domāt par ko veldzējošu.
- Meklēsim cilvēkus, kuri Rāznas ezerā ir nolēmuši veldzēt muguras sāpes.
- Melnās vistenes ir ar lielu ūdens saturu, labi veldzē slāpes.
- Tas jau ir pazaudējis dienas karsējumu un patīkami veldzē saskrāpēto vaigu.