velēniņa
Lietojuma biežums :
velēniņa apvidvārds
Dem. → velēna.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit nav ne kapu kopiņu, ne zaļas velēniņas, ko bārenītei pacelt, ne kapsētas sētas.
- Maza biju neredzēju, Kad nomira māmuļiņa; Nu uzgāju ganīdama, Kur guļ mana māmuļiņa: Baltā smilšu kalniņā Apakš zaļas velēniņas.
- Celies augšā, māmuļiņa, Es pacelšu velēniņu, Es tev gribu pasacīt, Ko man dara sveša māte: Pliķi sita, matus plēsa, Spēr' ar kāju pabeņķē.
- Vai – “ Manis dēļ, māmuliņa,/Neaud baltu villainīšu:/Apsegšos kalniņā/Ar zaļo velēniņ’.”
- Citi dēli miežu zemē Guļ zem zaļu velēniņ , Ozoliņi zemzarīši