veimārietis
veimārietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veimārietis | veimārieši |
| Ģen. | veimārieša | veimāriešu |
| Dat. | veimārietim | veimāriešiem |
| Akuz. | veimārieti | veimāriešus |
| Lok. | veimārietī | veimāriešos |
1.Veimāras iedzīvotājs.
2.Suņu šķirne; dzimtene – Vācija.
Avoti: PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai sekmīgi apmācītu veimārieti, saimniekam jābūt pašpārliecinātam cilvēkam.
- Veimārietis ir dzīvespriecīgs, mīlošs un ļoti trokšņains suns.
- Veimārietim starp kāju pirkstiem ir neliela plēve, kas padara suni par lielisku peldētāju.
- - Kāpēc veimāriešiem piedēvē cilvēka raksturu?
- Veimāriešu izcelsmes laiks nav precīzi zināms.