veicīgums
veicīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veicīgums | veicīgumi |
| Ģen. | veicīguma | veicīgumu |
| Dat. | veicīgumam | veicīgumiem |
| Akuz. | veicīgumu | veicīgumus |
| Lok. | veicīgumā | veicīgumos |
1.Vispārināta īpašība → veicīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV