vecmeitīgums
vecmeitīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecmeitīgums | vecmeitīgumi |
| Ģen. | vecmeitīguma | vecmeitīgumu |
| Dat. | vecmeitīgumam | vecmeitīgumiem |
| Akuz. | vecmeitīgumu | vecmeitīgumus |
| Lok. | vecmeitīgumā | vecmeitīgumos |
Vispārināta īpašība → vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitība.
Avoti: LLVV