veclaicīgums
veclaicīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veclaicīgums | veclaicīgumi |
| Ģen. | veclaicīguma | veclaicīgumu |
| Dat. | veclaicīgumam | veclaicīgumiem |
| Akuz. | veclaicīgumu | veclaicīgumus |
| Lok. | veclaicīgumā | veclaicīgumos |
Vispārināta īpašība → veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Stilā autors centies panākt zināmu veclaicīgumu."
- Drūmajās labirinta zālēs valda vārdos neizsakāma veclaicīguma atmosfēra, kura vienmēr izsauc sajūsmu daudzajos apmeklētājos.
- Dažāda izmēra un formāta dekoratīvie spoguļi ar koka rāmi pārsvarā iederoties guļbūvēs, lauku māju interjera dizainā, jo tiem raksturīgas veclaicīguma pazīmes.
- 22 gadus vecā blūzmeņa mūzikā jaušams veclaicīgums un jauneklīgs ugunīgums vienlaikus.
- Šis skarbums un veclaicīgums ļoti labi harmonē ar mūsdienīgām vēsmām, kas parādās aksesuāros.