vecišķums
vecišķums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecišķums | vecišķumi |
| Ģen. | vecišķuma | vecišķumu |
| Dat. | vecišķumam | vecišķumiem |
| Akuz. | vecišķumu | vecišķumus |
| Lok. | vecišķumā | vecišķumos |
1.Vecišķība1.
2.Vecišķība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prāta vecišķums ir tad, kad visu, kas šķiet jauns, nesaprotams un tāpēc varbūt arī mazliet biedējošs, gribas automātiski nosaukt par sliktu.
- Redzēdams viņas īpaši grezno kostīmu un mirdzošās rotas, Edvards neviļus nodomāja, ka tas viss viņas skaistumu nevairo, pat vēl vairāk izceļ vecišķumu.
- Tāds, kurš ir apmierināts ar dzīvi, kā aprakstīts ceļvežos pa Eiropu, kas apsūdzēta vecišķumā, kuras pilsētu sakoptība nokrustīta par kapsētu stingumu, bet apmierinātie iedzīvotāji par mietpilsoņiem.
- Pie trūkumiem jāatzīmē vecišķums viņa tēlā, kas skaidri parādās brīžos, kad kandidāts balstās uz podesta.
- Vecais Veinraits, kura balss pārveidošanas talanti ļautu viņam vienam pašam ierunāt visus " Simpsonu" varoņus, protams, atšķiras - nu, tur ir manāmāks briedums un jā - varbūt arī nedaudz vecišķuma.