vecava
vecava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecava | vecavas |
Ģen. | vecavas | vecavu |
Dat. | vecavai | vecavām |
Akuz. | vecavu | vecavas |
Lok. | vecavā | vecavās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc ķīniešu priekšstatiem viņa bija visīstākā vecava.
- Jūra sadrūvējusies kā vientulīga vecava.
- Kādudien iegriezās pie Rēķu Elzas, pie niknās, nesaticīgās vecavas, kas pat ar savu māti nemācēja mierīgi runāt.
- Pretimsēdētāja, izdēdējusi vecava ar mākslīgiem priekšzobiem un greznu cepuri galvā, pievēršas savai paziņai, kas sēž viņai līdzās, un pačukst tik skaļi, ka arī Anga var dzirdēt:
- Vispār, joprojām portālā ir lasāms teksts no kāda cita, kurš raksta, ka es esot " tipiska klimaksa nomocīta vecava".