vecainis
vecainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecainis | vecaiņi |
Ģen. | vecaiņa | vecaiņu |
Dat. | vecainim | vecaiņiem |
Akuz. | vecaini | vecaiņus |
Lok. | vecainī | vecaiņos |
vecaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecaine | vecaines |
Ģen. | vecaines | vecaiņu |
Dat. | vecainei | vecainēm |
Akuz. | vecaini | vecaines |
Lok. | vecainē | vecainēs |
1.Vecs cilvēks.
3.joma: mitoloģija Viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē.
Avoti: LLVV, EH, LDG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīra māte un māršas ( vīra māsas) aicina līgavu ziedot jaunajai vietai, kur turpmāk aizritēs viņas mūžs - pirtij, akai, klētij, vecainim ( mājas kungam).
- Cēlis , Vecainis , Ašgalvis ,
- Kad nu par kādu brītiņu atkal nāk iekšā , tad visiem esot liels prieks , ka Vecainis labi paēdis
- Mani dēvē dažādi – Ciemnieks, Vecainis, Bēlis, Ašgalvis, Cepļa dievs.