variatīvums
variatīvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | variatīvums | variatīvumi |
| Ģen. | variatīvuma | variatīvumu |
| Dat. | variatīvumam | variatīvumiem |
| Akuz. | variatīvumu | variatīvumus |
| Lok. | variatīvumā | variatīvumos |
Vispārināta īpašība → variatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā mākslīgajiem „ vārdiem” atšķirībā no reāliem vārdiem nav savas nozīmes un auditīvās ideālformas, to izrunā iespējams lielāks variatīvums.
- Valodas kultūra teorētiskā skatījumā fragments Variatīvums resp
- Šajā sakarā ļoti liela nozīme ir valodas variatīvumam, paralēli lietojamiem valodas līdzekļiem un normētāja attieksmei pret tiem.
- Ja autore rakstīs, arī prozas valoda vēl atraisīsies ( vismaz tā vajadzētu būt), jo dažreiz tā nav nedz Andra Kalnozola lasītāju tik iemīļotā ģeniālā vienkāršība, nedz Andreja Upīša nodevas noskaņai, nedz Ingas Gailes indīgais izteiksmes skaistums un variatīvums.