varenīgums
varenīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varenīgums | varenīgumi |
| Ģen. | varenīguma | varenīgumu |
| Dat. | varenīgumam | varenīgumiem |
| Akuz. | varenīgumu | varenīgumus |
| Lok. | varenīgumā | varenīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiza pārsteidza ar saviem izmēriem, varenīgumu, daudzajiem ūdenskritumiem- tas bija iespadīgi.
- Bazilika un klosteris pārsteidza ar savu varenīgumu.
- Kaut pirms desmit gadiem nodegusi, trīsstāvu Daktermāja vēl joprojām atstāj varenīguma iespaidu.