vankšēt
vankšēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vankšu | vankšam | vankšēju | vankšējām | vankšēšu | vankšēsim |
| 2. pers. | vankši | vankšat | vankšēji | vankšējāt | vankšēsi | vankšēsiet, vankšēsit |
| 3. pers. | vankš | vankšēja | vankšēs | |||
Pavēles izteiksme: vankši (vsk. 2. pers.), vankšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vankšot (tag.), vankšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vankšētu
Vajadzības izteiksme: jāvankš
1.Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
3.apvidvārds Skaļi raudāt, parasti bez iemesla.
Avoti: LLVV, ME