vanilīns
vanilīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vanilīns | vanilīni |
| Ģen. | vanilīna | vanilīnu |
| Dat. | vanilīnam | vanilīniem |
| Akuz. | vanilīnu | vanilīnus |
| Lok. | vanilīnā | vanilīnos |
Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sajauc saldo krējumu, vanilīna cukuru un cukuru, un saputo.
- Olu dzeltenumus atdala no baltuma un saputo ar cukuru un vanilīnu.
- Tai ir arī jauka smarža, jo tā smaržo pēc vanilīna.
- Pie fenolskābēm pieder tādi sekundārie metabolīti, kā vanilīns, salicilskābe.
- HMF, vanilīna un siringola atgūstamības iekļāvās 90-105 % robežās.