vanagzirnis
vanagzirnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vanagzirnis | vanagzirņi |
Ģen. | vanagzirņa | vanagzirņu |
Dat. | vanagzirnim | vanagzirņiem |
Akuz. | vanagzirni | vanagzirņus |
Lok. | vanagzirnī | vanagzirņos |
1.Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
2.apvidvārds Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
3.apvidvārds Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus").
Stabili vārdu savienojumiDzeltenais vanagzirnis.
- Dzeltenais vanagzirnis taksons — amoliņš
Avoti: LLVV, Aug2, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzeltenais vanagzirnis, tā manā bērnībā mēs mūsu mājās saucām šo puķi.
- Rudzu laukos viņš šad tad sasien vārpas statiņos, kviešu laukos ar vanagzirņiem savij vārpas vainadziņos.
- Vanagzirņi, kas garšo kā zirņi.
- Pirmie izlido vanagzirņu, dedestiņu un citu savvaļas tauriņziežu ziedēšanas laikā, vēlāk tie ir atrodami arī zirņos un vīķos.
- Madaras un vanagzirņus viegli plūkt, mīkstie, smalkie kāti paši nāk līdzi jau pieskārienam, pat blakus augošie, tie, kurus nemaz neplūc.