valšķība
Lietojuma biežums :
valšķība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | valšķība | valšķības |
| Ģen. | valšķības | valšķību |
| Dat. | valšķībai | valšķībām |
| Akuz. | valšķību | valšķības |
| Lok. | valšķībā | valšķībās |
Vispārināta īpašība → valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecā vīra valodā atklājās pat tāda kā maza valšķība.
- Žabo zīda vilnis atmodināja sievišķīgu valšķību un vieglumu.
- Nesteidzoties un ar ieturētu valšķību viņas pieņēma vēlīnos aplidojumus, necenšoties steidzināt kavalieri gultā, jo viņām taču tas viss jau ir bijis.
- Aizbēgu no nepieciešamības būt spunde visām mucām — izteikties gan par darba lomu padomju cilvēka dzīvē un Rīgas kinostudijas jaunāko aktierfilmu, gan par cūku nobarošanu kompleksos un sieviešu svārku garumu, uzstāties vārdībās un rēgoties ekrānos, slīpēt « apaļos» un « kantainos» galdus ( ar un bez kafijām), ierasties atklāšanās un smaidīt pieņemšanās, kuplināt saiešanas un sabraukšanas, vadīt komisijas un ietilpt delegācijās, sacīt optimistiskas un metaforām bagātas runas bēru, kāzu, šķiršanās un citos svinīgos gadījumos, ar oratores kaismi, lektores loģiku un aktrises valšķību publiski demonstrēt asprātību, dikciju, jauno kleitu un ( gan profilā, gan en face) vēl aizvien to pašu veco degunu — un ar savu darbarīku rakstīt vienīgi autogrāfus.
- Es, šīs bērnišķi naivās valšķības aplaimots, novēršos.