valodot
valodot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | valodoju | valodojam | valodoju | valodojām | valodošu | valodosim |
| 2. pers. | valodo | valodojat | valodoji | valodojāt | valodosi | valodosiet, valodosit |
| 3. pers. | valodo | valodoja | valodos | |||
Pavēles izteiksme: valodo (vsk. 2. pers.), valodojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: valodojot (tag.), valodošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: valodotu
Vajadzības izteiksme: jāvalodo
1.Runāt, risināt sarunas (par ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs valodojām tukšās pieklājīgās frāzēs, līdz manu dzirdi sasniedza jautājums:
- Sākšot mēļot un valodot: par ko sūta un kāpēc?
- - pieskaņojoties klienta vēlmēm, valodot un mēli mīksti locīt sāka arī atbraukušais.
- Galu galā dzidracainā reģa aizliegums bija beidzies, bet ko valodot bija iekrājies milzonīgi daudz.
- No rīta rakstveži viņiem visu nolasīja — un visi visu saprata, ko vakar bija valodojuši.