valdonīgums
valdonīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | valdonīgums | valdonīgumi |
| Ģen. | valdonīguma | valdonīgumu |
| Dat. | valdonīgumam | valdonīgumiem |
| Akuz. | valdonīgumu | valdonīgumus |
| Lok. | valdonīgumā | valdonīgumos |
Vispārināta īpašība → valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valdonība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Negatīvās izpausmes – greizsirdība, valdonīgums un jaukšanās citu cilvēku dzīvēs.
- — Otrā — gudrība, turība, baudkāre, valdonīgums...
- Ja meitām audzināsi principialitāti, kategoriskumu, valdonīgumu, stiprus vīrus viņas nepiesaistīs.
- Viņam piemita iedzimts talants pārliecināt un mācīt — bez jebkāda valdonīguma un varmācības.
- Ne vienu reizi vien rakstnieks pasvītro Pētertāles patriarhālo valdonīgumu.