vakarvakars
vakarvakars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vakarvakars | vakarvakari |
| Ģen. | vakarvakara | vakarvakaru |
| Dat. | vakarvakaram | vakarvakariem |
| Akuz. | vakarvakaru | vakarvakarus |
| Lok. | vakarvakarā | vakarvakaros |
Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai nevarēji vakarvakarā žīdam jel puscepuri auzas iedot priekš manis.”
- Greisa Maklīna divatā kopā ar tēvu tikai vakarvakarā bija atbraukusi no Ņujorkas.
- – Mums te vakarvakarā bija problēmas ar akumulatoru, – viņš teica.
- "Tā meiča vakarvakarā bija glīta," viņš teica.
- Arvien, arvien vēl domāju par vakarvakara teātra izrādi.