vakarot
vakarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vakaroju | vakarojam | vakaroju | vakarojām | vakarošu | vakarosim |
| 2. pers. | vakaro | vakarojat | vakaroji | vakarojāt | vakarosi | vakarosiet, vakarosit |
| 3. pers. | vakaro | vakaroja | vakaros | |||
Pavēles izteiksme: vakaro (vsk. 2. pers.), vakarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vakarojot (tag.), vakarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vakarotu
Vajadzības izteiksme: jāvakaro
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet ārā sāk vakarot.
- Par šo naudu izveidots arī kas tāds, kā nav nekur citur Latvijā – brīvdabas kino, kur vakaros nedēļas nogalēs filmas var skatīties bez maksas.
- Vasarās, skolas brīvdienās mācījos gan sienu grābt, gan kūlīšus siet, bet tas viss kā jokojoties, kā jaunu spēli spēlējot, kaut arī vakaros rokas un mugura sāpēja un rugāju sadurstītā āda sūrstēja.
- 1929. gadā Romans Suta aizsāka apgūt kārtējo jauno profesiju, ar vērā ņemamiem pedagoģiskiem panākumiem Sigismunda Vidberga vietā mācot zīmēšanu Rīgas Tautas augstskolā, kur vakaros iemaņas apguva daudzi vēlāk pazīstamie grafiķi, tostarp Oļģerts Ābelīte, Aleksandrs Junkers un Jānis Plēpis.
- Un es tiešām biju aizmirsusi kā tas ir, kad vakaros gribas matus sav no galvas plēst!